blūkšēt
blūkšēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | blūkšu | blūkšam | blūkšēju | blūkšējām | blūkšēšu | blūkšēsim |
| 2. pers. | blūkši | blūkšat | blūkšēji | blūkšējāt | blūkšēsi | blūkšēsiet, blūkšēsit |
| 3. pers. | blūkš | blūkšēja | blūkšēs | |||
Pavēles izteiksme: blūkši (vsk. 2. pers.), blūkšiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: blūkšot (tag.), blūkšēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: blūkšētu
Vajadzības izteiksme: jāblūkš
Radīt īslaicīgu, spēcīgu troksni (piemēram, par priekšmetiem, kas atsitas pret ūdeni); atskanēt šādam troksnim.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Es aizskrienu paskatīties , apsēžos , plunčāju kājas , skatos uz zivtiņām un pēkšņi blūkš , iekšā
- blūkš