bliukšķēt
bliukšķēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | bliukšķu | bliukšķam | bliukšķēju | bliukšķējām | bliukšķēšu | bliukšķēsim |
| 2. pers. | bliukšķi | bliukšķat | bliukšķēji | bliukšķējāt | bliukšķēsi | bliukšķēsiet, bliukšķēsit |
| 3. pers. | bliukšķ | bliukšķēja | bliukšķēs | |||
Pavēles izteiksme: bliukšķi (vsk. 2. pers.), bliukšķiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: bliukšķot (tag.), bliukšķēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: bliukšķētu
Vajadzības izteiksme: jābliukšķ
Radīt īslaicīgu, paasu troksni (piemēram, par nelieliem, bet pasmagiem priekšmetiem, kas atsitas pret ko cietu); atskanēt šādam troksnim.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tad vienā brīdī pagadās Ziemassvētku Vecītis uz ceļa un bliukšķ...