bliukš
bliukš izsauksmes vārds
Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paasu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem, bet pasmagiem priekšmetiem atsitoties pret ko cietu; bliuks; bliukšķ.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- – Ieskrēja šķūnī, es dikti ātri aiztaisīju durvis – bliukš!
- Reizēm uz Gunāra palaidnībām viņa reaģēja bez ilgas domāšanas – pielēca no sola un – bliukš!
- Bet tad atskanēja blīkšķis – bliukš!
- Vēl viņdien, tā ap četriem pēc pusdienas, es sēžu kambarī, te uzreiz — bliukš, blaukš!...
- Noskanēja - bliukš!