bliukšķis
bliukšķis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | bliukšķis | bliukšķi |
| Ģen. | bliukšķa | bliukšķu |
| Dat. | bliukšķim | bliukšķiem |
| Akuz. | bliukšķi | bliukšķus |
| Lok. | bliukšķī | bliukšķos |
Īslaicīgs, paass troksnis, kas rodas, piemēram, nelieliem, bet pasmagiem priekšmetiem atsitoties pret ko cietu.
Avoti: LLVV