blāķis
blāķis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | blāķis | blāķi |
| Ģen. | blāķa | blāķu |
| Dat. | blāķim | blāķiem |
| Akuz. | blāķi | blāķus |
| Lok. | blāķī | blāķos |
1.Liela kaudze (parasti nevērīgi salikta, sakrauta).
2.Blīva (liela) kopa; (liels) daudzums.
2.1.apvidvārds Rudzu kūļu sakārtojums labības šķūnī; arī siena pants.
2.2.apvidvārds Malkas, dēļu krāvums pēc noteiktas mērvienības, parasti pēc kubikmetriem.
3.apvidvārds Braucamo ratu daļa, pie kā piestiprinātas riteņu asis un virsbūve.
4.apvidvārds Aužamo stāvu daļa – sānkoki.
5.sarunvaloda Resns cilvēks.
Avoti: LLVV, KiV, KnV, SLG
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Četrvārdu teikumiņš vēsta par mūsu ceļiem vairāk nekā tehnisko rādītāju blāķi.
- Nebūtībā aiziet blāķiem mākslinieku pieredzes, prasmes, talantu, zināšanu...
- Saule skaldīja sūnu kumbrus un zaru blāķus glītos nogriežņos, nepriecēja.
- Marjoleina un Stefija sagrābj kādu blāķi un nosviež to uz galda.
- Ledus blāķi, brikšķinādami atlūzas, haotiski grūstīja cits citu.