biksteklis
biksteklis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | biksteklis | bikstekļi |
| Ģen. | bikstekļa | bikstekļu |
| Dat. | biksteklim | bikstekļiem |
| Akuz. | bikstekli | bikstekļus |
| Lok. | biksteklī | bikstekļos |
bikstaklis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | bikstaklis | bikstakļi |
| Ģen. | bikstakļa | bikstakļu |
| Dat. | bikstaklim | bikstakļiem |
| Akuz. | bikstakli | bikstakļus |
| Lok. | bikstaklī | bikstakļos |
1.Kruķis krāsns bikstīšanai.
2.Cilvēks, kas sarunādamies mēdz bikstīt kaimiņu.
Avoti: KV