biksteklis
biksteklis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | biksteklis | bikstekļi |
Ģen. | bikstekļa | bikstekļu |
Dat. | biksteklim | bikstekļiem |
Akuz. | bikstekli | bikstekļus |
Lok. | biksteklī | bikstekļos |
bikstaklis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | bikstaklis | bikstakļi |
Ģen. | bikstakļa | bikstakļu |
Dat. | bikstaklim | bikstakļiem |
Akuz. | bikstakli | bikstakļus |
Lok. | bikstaklī | bikstakļos |
1.Kruķis krāsns bikstīšanai.
2.Cilvēks, kas sarunādamies mēdz bikstīt kaimiņu.
Avoti: KV