bigulis
bigulis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | bigulis | biguļi |
Ģen. | biguļa | biguļu |
Dat. | bigulim | biguļiem |
Akuz. | biguli | biguļus |
Lok. | bigulī | biguļos |
1.Krāsns kruķis – dzelzs stienis ar liektu, paplatinātu galu kurināmā rušināšanai.
2.Koka gabals, runga sišanai.
Avoti: LLVV, EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņa uzmanība bija pievērsta dzelzs bigulim, kas stāvēja stūrī.
- Ar biguli sabaksta ēzē degošās ogles.
- Bet bigulis ir lietiskais pierādījums, kas jāņem līdzi, jo slēģis atlauzts ar to, šaubu nav!
- Krodzinieks izgājis ārā un uzvilcis švīkas zem loga, ar biguli atlauzis slēģi, pēc tam atgriezies namā.
- Viņš bijis piesiets pie krēsla, spīdzināts ar nokaitētu bibliotēkas kamīna biguli un nogalināts ar diviem 25. kalibra pistoles šāvieniem deniņos.