beņķelis
beņķelis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | beņķelis | beņķeļi |
Ģen. | beņķeļa | beņķeļu |
Dat. | beņķelim | beņķeļiem |
Akuz. | beņķeli | beņķeļus |
Lok. | beņķelī | beņķeļos |
Dem. → beņķis.
Avoti: EH