beņķelis
beņķelis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | beņķelis | beņķeļi |
| Ģen. | beņķeļa | beņķeļu |
| Dat. | beņķelim | beņķeļiem |
| Akuz. | beņķeli | beņķeļus |
| Lok. | beņķelī | beņķeļos |
Dem. → beņķis.
Avoti: EH