beņķītis
beņķītis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | beņķītis | beņķīši |
| Ģen. | beņķīša | beņķīšu |
| Dat. | beņķītim | beņķīšiem |
| Akuz. | beņķīti | beņķīšus |
| Lok. | beņķītī | beņķīšos |
1.apvidvārds Vērpjamā ratiņa pamatdaļa, kur iestiprinātas ratiņa kājas.
2.barbarisms Soliņš.
Stabili vārdu savienojumiZābaku beņķītis.
- Zābaku beņķītis sarunvaloda, kolokācija — īpaši darināts koka rīks zābaku novilkšanai
Stabili vārdu savienojumiStīvs kā beņķis.
- Stīvs kā beņķis apvidvārds, frazēma — ska par slinku, mazkustīgu dzīvnieku
Avoti: Sin, KnV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Visi kopā — trijkāju beņķītis ( pēc Mika Savisko formulējuma).
- Aktuāla izvēle noteikti ir arī aptamborēti pufi jeb stilizēti beņķīši.
- Joprojām nav soliņu, ķeblīši un beņķīši jānes no mājām.
- «Mūsu trešā paaudze pirms 18 gadiem Mežaparka estrādē rotaļājās uz beņķīšiem.
- Tie, kas mīl putnus, gāja uz to beņķīti.