badināt1
badināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | badinu | badinām | badināju | badinājām | badināšu | badināsim |
| 2. pers. | badini | badināt | badināji | badinājāt | badināsi | badināsiet, badināsit |
| 3. pers. | badina | badināja | badinās | |||
Pavēles izteiksme: badini (vsk. 2. pers.), badiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: badinot (tag.), badināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: badinātu
Vajadzības izteiksme: jābadina
Atstāt neēdušu, nedot ēst; regulāri dot par maz barības.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Jāievēro pareiza augu mēslošana, tos nepārmēslojot, bet arī nebadinot. "
- Ierēdņi apgalvo, ka ģimene bērnu lēni badinājusi, līdz viņš miris.
- Ugāles pagastā neizdevās glābt suni, kurš kopš vasaras badināts uz daudzstāvu mājas balkona.
- Manā skatījumā klīnikā viņu 11 dienas vienkarši badināja, novārdzināja un pūdēja no iekšienes.
- Vectēvs arī sūkstējies, ka tiekot badināts, ir izslāpis un ar sausu muti.