badiņš
badiņš vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | badiņš | badiņi |
| Ģen. | badiņa | badiņu |
| Dat. | badiņam | badiņiem |
| Akuz. | badiņu | badiņus |
| Lok. | badiņā | badiņos |
Skops, nenovīdīgs, alkatīgs cilvēks.
Avoti: LivP
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Negribu badiņu ciest, negribu pārēdies būt.