bļitkot
bļitkot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | bļitkoju | bļitkojam | bļitkoju | bļitkojām | bļitkošu | bļitkosim |
| 2. pers. | bļitko | bļitkojat | bļitkoji | bļitkojāt | bļitkosi | bļitkosiet, bļitkosit |
| 3. pers. | bļitko | bļitkoja | bļitkos | |||
Pavēles izteiksme: bļitko (vsk. 2. pers.), bļitkojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: bļitkojot (tag.), bļitkošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: bļitkotu
Vajadzības izteiksme: jābļitko
1.Zvejot zivis ar vizuli (ledū izcirstā āliņģī).
Avoti: LLVV, SLG
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bet lai sēž mājās, lai bļitko savā vannā vai nezinu, kur.
- Ejiet uz savu vannasistabu un bļitkojiet tur!
- Visi Latvijas makšķernieki - jūsu ir simtiem tūkstošu - , neejiet ar viņu kopā bļitkot vairāk!
- Tagad bļitkas ir, bļitko joprojām,
- Sapratu vienīgi, ka Ēvalds Priede reiz devies bļitkot un viņam āliņģī iekritusi mašīnas atslēga.