bēdziens
bēdziens vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis; lieto: paretiLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | bēdziens | bēdzieni |
Ģen. | bēdziena | bēdzienu |
Dat. | bēdzienam | bēdzieniem |
Akuz. | bēdzienu | bēdzienus |
Lok. | bēdzienā | bēdzienos |
Vienreizēja paveikta darbība → bēgt1.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Brēmans, slēpdams to pat no sevis, bija instinktīvi sakustējies nopakaļ Lavīzes mucienam ārā, izbijies, ka viņa aizšvirkstēs prom, nevis vien ārā pa durvīm, bēgot no nesaskaņas starp viena gribu un darīšanu un otra negribu un nedarīšanu, bet aizbēgs mūža bēdzienā, ka Lavīze viņu pametīs kā mājlopu, kurš no neaprūpes nomirs badā.
- Lūk māsa - nočiepusi brālim spilventiņu, metas bēdzienā!