bēdzināt
bēdzināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | bēdzinu | bēdzinām | bēdzināju | bēdzinājām | bēdzināšu | bēdzināsim |
| 2. pers. | bēdzini | bēdzināt | bēdzināji | bēdzinājāt | bēdzināsi | bēdzināsiet, bēdzināsit |
| 3. pers. | bēdzina | bēdzināja | bēdzinās | |||
Pavēles izteiksme: bēdzini (vsk. 2. pers.), bēdziniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: bēdzinot (tag.), bēdzināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: bēdzinātu
Vajadzības izteiksme: jābēdzina
1.Censties nolikt, noglabāt tā, lai citi nevar atrast, ieraudzīt; slēpt.
1.1.apvidvārds Bēgošajam, skrejošajam palīdzēt tikt cauri.
Avoti: LLVV, LivP
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Taču es zinu, kurš tajā kaktā bēdzina, zinu.
- Margrieta nevarēja saprast, ko mamma veļas skapī tā bēdzina.
- Redzu, ka tajā kaktā Sīlis parasti kaut ko bēdzina kā ozolzīles virs āderēm.
- Taču viņš izstieptā rokā joprojām bēdzināja no manis pudeli, aizžņaugtā balsī saukdams pēc palīdzības, bet talkā atļepoja un ņēmās mūs abus apvankšķēt vienīgi Peksis.
- Laime, ka nekaunīgajām plikastēm nepalaimējās uz kārā zoba paņemt kalendārus un bloknotus, ka joprojām vesela ne tikai no grauzēju gastronomiskajiem tīkojumiem, bet arī no ziņkāras cilvēka acs allaž modri bēdzinātā dienasgrāmata un to nav ķēris vēstuļu liktenis, ka...