autobuss
autobuss vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | autobuss | autobusi |
| Ģen. | autobusa | autobusu |
| Dat. | autobusam | autobusiem |
| Akuz. | autobusu | autobusus |
| Lok. | autobusā | autobusos |
Autotransporta līdzeklis1, kas paredzēts pasažieru (deviņu un vairāk cilvēku, neieskaitot šoferi) pārvadāšanai.
PiemēriJāizbrauc cauri Pārdaugavai ar autobusu un tad nieka gabaliņš kājām.
- Jāizbrauc cauri Pārdaugavai ar autobusu un tad nieka gabaliņš kājām.
- Autobusā sēdēja raiba publika.
- Un autobusa šoferis nebija vissliktākais cilvēks pasaulē.
- Agra izkāpa no autobusa un dziļi ievilka gaisu.
Stabili vārdu savienojumiDivstāvu autobuss. Piepilsētas autobuss.
- Divstāvu autobuss vārdkoptermins — autobuss, kam ir arī otrais stāvs ar sēdvietām un kāpnēm autobusa iekšpusē
- Piepilsētas autobuss; pilsētas autobuss — pilsētas vai piepilsētas satiksmei paredzēts maršruta autobuss ar palielinātu stāvvietu skaitu, pasažieru uzkrājuma laukumiem un vismaz divām platām durvīm, lai paātrinātu pasažieru iekāpšanu un izkāpšanu
- Posmainais autobuss vārdkoptermins — autobuss, kas sastāv no divām ar cietu šarnīru savienotām sekcijām, kuras kopā veido pasažieru salonu
- Starppilsētu autobuss vārdkoptermins — maršruta autobuss satiksmei starp pilsētām, ar mīkstiem sēdekļiem un bagāžas nodalījumu
- Tūristu autobuss kolokācija — ceļojumiem paredzēts autobuss, aprīkots ar iekārtām ekskursijas vadītāja vajadzībām un pasažieru ērtībām
Avoti: TWN, JtV, LLVV, ZTV
Piemēri valodas korpusos:šeit