austrenis
austrenis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | austrenis | austreņi |
| Ģen. | austreņa | austreņu |
| Dat. | austrenim | austreņiem |
| Akuz. | austreni | austreņus |
| Lok. | austrenī | austreņos |
1.poētiska stilistiskā nokrāsa Ziemeļaustrumu vējš.
2.apvidvārds Austrumu vējš.
Avoti: LLVV, KnV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Brigantīna, spirgtajā austrenī nedaudz sasvērusies uz kreisajiem sāniem, viegli šķēla viļņus.
- Nav jēgas, kas tas par zvēru — Austrenis.
- Pūta austrenis, ļaudis stāvēja Malkasveča māju pagalmā klusi kā pāri slīdošās mākoņu ēnas.
- Bet viņam jau bija vienalga, šim jautrajam austrenim, jo tur, kurp viņš tos veda, laika jēdziens nepastāvēja.
- Starp visu iepriekš iepazīto un saprasto un starp krūtīs mītošiem rieteņa, austreņa, nakts un dienas vējiem, kas spēj sagriezt dienu ritējumu vērpetē, bet domas aizsviest nezināmos tālumos.