auņuks
auņuks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | auņuks | auņuki |
| Ģen. | auņuka | auņuku |
| Dat. | auņukam | auņukiem |
| Akuz. | auņuku | auņukus |
| Lok. | auņukā | auņukos |
Dem. → auns.
Avoti: EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Un Jums auņuks priekš podiņmācības ir gana vēl jauns, man viena francīte savā gada jubilejā skaisti ielika čupu tieši manā gultā, tagad ir vairāk kā divus gadus veca un joprojām mēs naktī ejam ārā.