atžirgt
atžirgt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | atžirgstu | atžirgstam | atžirgu | atžirgām | atžirgšu | atžirgsim |
| 2. pers. | atžirgsti | atžirgstat | atžirgi | atžirgāt | atžirgsi | atžirgsiet, atžirgsit |
| 3. pers. | atžirgst | atžirga | atžirgs | |||
Pavēles izteiksme: atžirgsti (vsk. 2. pers.), atžirgstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: atžirgstot (tag.), atžirgšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: atžirgtu
Vajadzības izteiksme: jāatžirgst
Atgūt spēkus, kļūt atkal žirgtam.
Avoti: MLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Lai vīrietis atžirgtu un nomierinātos, viņš ievietots īslaicīgās aizturēšanas vietā.
- Viņa suņukam palīdzējusi atrast saimnieku, un nu dzīvnieciņš ir atžirdzis.
- Kad policisti ierodas, atžirgušais miljonārs neatceras, kas ir Klaidonis.
- Marija, tikmēr pilnīgi atžirgusi, visu laiku pļāpāja savā nodabā.
- Acīmredzot cilvēki atrada viņu kailu un ielaida iekšā atžirgt."