atžilbt
atžilbt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | atžilbstu | atžilbstam | atžilbu | atžilbām | atžilbšu | atžilbsim |
| 2. pers. | atžilbsti | atžilbstat | atžilbi | atžilbāt | atžilbsi | atžilbsiet, atžilbsit |
| 3. pers. | atžilbst | atžilba | atžilbs | |||
Pavēles izteiksme: atžilbsti (vsk. 2. pers.), atžilbstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: atžilbstot (tag.), atžilbšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: atžilbtu
Vajadzības izteiksme: jāatžilbst
Atgūt normālu psihisku vai fizisku stāvokli; atjēgties, atgūties.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- — Skatos, tu vēl neesi atžilbis, bet jau gribi uzstāties!
- Tad Viļumsons atžilbis — un nu tik bēgt!
- Kad Gulbis atžilbst, lejā noklaudz parādes durvis un Atvars ir jau uz ielas.
- Nikola bija pilnīgi atžilbusi no vieglā karstvīna reiboņa.
- Noteikti viņš nebija domājis uzņemt bēgļus, bet to viņš sapratīs tikai rīt, kad atžilbs.