atžirbt
atžirbt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; lieto: retiLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | atžirbstu | atžirbstam | atžirbu | atžirbām | atžirbšu | atžirbsim |
| 2. pers. | atžirbsti | atžirbstat | atžirbi | atžirbāt | atžirbsi | atžirbsiet, atžirbsit |
| 3. pers. | atžirbst | atžirba | atžirbs | |||
Pavēles izteiksme: atžirbsti (vsk. 2. pers.), atžirbstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: atžirbstot (tag.), atžirbšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: atžirbtu
Vajadzības izteiksme: jāatžirbst
2.Atgūt spēkus, možumu, kļūt atkal žirgtam.
3.Atgūties (pēc pārdzīvojuma).
Avoti: LLVV, TlV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Slepkava atžirbis, cilvēka nobendēšanā atzinies, bet par čemodānu neko nevarējis pateikt.
- viņš nezināja, ko būtu varējis darīt tēvam, lai tas atžirbtu, tēvam, kuru viņš sirds dziļumos dievināja, bet dievinātam tēvam taču nevar nedz iecirst pliķi, nedz pieskriet klāt un sapurināt, viņu var tikai bez ierunām godāt, un tāpēc saņemt no tēva pļauku bija briesmīgāk nekā tikt zibens nospertam uz līdzenas vietas.
- (Atkal atžirbis no bailēm.)
- Tu man atžirbt nepalīdz',
- Tiesa, kad atžirbs, atkal kļūs klusi un noslēgti cilvēki.