attuntuļot
attuntuļot 2. konjugācijas darbības vārds; lieto: paretiLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | attuntuļoju | attuntuļojam | attuntuļoju | attuntuļojām | attuntuļošu | attuntuļosim |
| 2. pers. | attuntuļo | attuntuļojat | attuntuļoji | attuntuļojāt | attuntuļosi | attuntuļosiet, attuntuļosit |
| 3. pers. | attuntuļo | attuntuļoja | attuntuļos | |||
Pavēles izteiksme: attuntuļo (vsk. 2. pers.), attuntuļojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: attuntuļojot (tag.), attuntuļošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: attuntuļotu
Vajadzības izteiksme: jāattuntuļo
1.intransitīvs Neveikli, lēni, arī smagi, ar grūtībām atnākt.
2.transitīvs; lieto: reti Atsegt, attīt (ko satuntuļotu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Atceros, reiz kāds indžis, attuntuļojis izkaulēt tantrisko iesvētīšanu un ieraudzījis, ka lama, izlaidis matus, kas sagriezušies kā melnas auklas un sniedzas līdz zemei, tos sukā, sāka vāvuļot: - Ola-lā, Bobs Mārlijs taču salīdzinājumā ar viņu ir gatavais nulle!