atguļa
atguļa sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | atguļa | atguļas |
| Ģen. | atguļas | atguļu |
| Dat. | atguļai | atguļām |
| Akuz. | atguļu | atguļas |
| Lok. | atguļā | atguļās |
Slimības atkārtošanās.
Stabili vārdu savienojumiAtguļas tīfs.
- Atguļas tīfs vārdkoptermins — akūta infekcijas slimība, ko izraisa spiroheta "Borrelia recurrentis" un kam raksturīgas atkārtotas drudža lēkmes
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Drēbju utis pārnes utu atguļas tīfu un atgriezenisko tīfu, izsitumu tīfu.
- Latvietis atguļas sienā un līksmo.
- Argazīdi pārnes ērču atguļas tīfu; cilvēkam šo slimību pārnes " Alectorobius" ( sin. " Ornithodorus") ģints ērces.
- Bet viņa nākšana pasaulē bija liktenīga, jo Jozefa sieva Lība Tince, dzimusi Ločubriesma, nedēļnieces atguļā saķēra krūšu kaiti un nomira.
- 4.1.8. utu atguļas tīfs;