atgulties
atgulties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | atgulstos, atguļos | atgulstamies, atguļamies | atgūlos, atgulos | atgūlāmies, atgulāmies | atgulšos | atgulsimies |
| 2. pers. | atgulsties, atgulies | atgulstaties, atguļaties | atgūlies, atgulies | atgūlāties, atgulāties | atgulsies | atgulsieties, atgulsities |
| 3. pers. | atgulstas, atguļas | atgūlās, atgulās | atgulsies | |||
Pavēles izteiksme: atgulsties, atgulies (vsk. 2. pers.), atgulstieties, atgulieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: atgulstoties, atguļoties (tag.), atgulšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: atgultos
Vajadzības izteiksme: jāatgulstas, jāatguļas
Novietoties guļus stāvoklī (parasti uz muguras).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tikai vienu — ātrāk nokļūt līdz ģērbistabai un atgulties uz dīvāna.
- Atgulieties uz kušetes un izstāstiet, kas tik sāpīgi jūs ievaino?!
- Es izslēdzu televizoru, atgūlos uz grīdas un skatījos uz krāsni.
- Dzīvoklī es atveru logus, atguļos uz grīdas un ieslēdzu televizoru.
- Atkal atguļos uz dīvāna, salocītais dvielis kalpo man par spilvenu.