atduļķot
atduļķot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; lieto: paretiLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | atduļķoju | atduļķojam | atduļķoju | atduļķojām | atduļķošu | atduļķosim |
| 2. pers. | atduļķo | atduļķojat | atduļķoji | atduļķojāt | atduļķosi | atduļķosiet, atduļķosit |
| 3. pers. | atduļķo | atduļķoja | atduļķos | |||
Pavēles izteiksme: atduļķo (vsk. 2. pers.), atduļķojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: atduļķojot (tag.), atduļķošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: atduļķotu
Vajadzības izteiksme: jāatduļķo
Padarīt tīrāku, arī tīru (duļķainu šķidrumu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- 4. Pēc ierīkošanas urbumu atduļķo, pienivelē un nosaka pieteces lielumu tajā, lai pārbaudītu urbuma piemērotību pazemes ūdeņu paraugu ņemšanai.
- 4. Pēc ierīkošanas urbumu atduļķo, pienivelē un nosaka pieteces lielumu tajā, lai pārbaudītu urbuma piemērotību pazemes ūdeņu paraugu noņemšanai.