atducināt
atducināt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | atducinu | atducinām | atducināju | atducinājām | atducināšu | atducināsim |
| 2. pers. | atducini | atducināt | atducināji | atducinājāt | atducināsi | atducināsiet, atducināsit |
| 3. pers. | atducina | atducināja | atducinās | |||
Pavēles izteiksme: atducini (vsk. 2. pers.), atduciniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: atducinot (tag.), atducināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: atducinātu
Vajadzības izteiksme: jāatducina
1.Ducinot tuvoties, atkļūt šurp.
2.apvidvārds Ilgāku laiku, daudz ducināt (par pērkonu).
Avoti: LLVV, KiV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- – krūmu lauzējs atducināja pavisam citā balsī.
- – Labi, – atducina vectēvs.