atalgot
atalgot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | atalgoju | atalgojam | atalgoju | atalgojām | atalgošu | atalgosim |
2. pers. | atalgo | atalgojat | atalgoji | atalgojāt | atalgosi | atalgosiet, atalgosit |
3. pers. | atalgo | atalgoja | atalgos |
Pavēles izteiksme: atalgo (vsk. 2. pers.), atalgojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: atalgojot (tag.), atalgošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: atalgotu
Vajadzības izteiksme: jāatalgo
1.Samaksāt, atlīdzināt (parasti par darbu).
PiemēriEs patiesi tagad jūtos bagātīgi atalgots.
- Es patiesi tagad jūtos bagātīgi atalgots.
- Laine nosauca savu tālruņa numuru, piebilstot, ka par noderīgām ziņām varētu atalgot.
- Svarīgu ziņu nesēju pieklājas atalgot.
- Vismazāk atalgotais pilsētnieks — zābaku spodrinātājs Dakaras bulvāros — tomēr pelnot krietni vien vairāk nekā caurmēra laukstrādnieks.
2.Sniegt gandarījumu.
PiemēriViņa klausījās pavēsi un par asprātībām mani neatalgoja pat ne ar smaidu.
- Viņa klausījās pavēsi un par asprātībām mani neatalgoja pat ne ar smaidu.
- Garais mūžs Anšlavu Eglīti atalgo — viņš pieredz Latvijas garīgo atdzimšanu, savu centienu triumfu.
Avoti: LLVV, T
Korpusa piemēri:šeit