atčukstēt
atčukstēt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | atčukstu | atčukstam | atčukstēju | atčukstējām | atčukstēšu | atčukstēsim |
| 2. pers. | atčuksti | atčukstat | atčukstēji | atčukstējāt | atčukstēsi | atčukstēsiet, atčukstēsit |
| 3. pers. | atčukst | atčukstēja | atčukstēs | |||
Pavēles izteiksme: atčuksti (vsk. 2. pers.), atčukstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: atčukstot (tag.), atčukstēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: atčukstētu
Vajadzības izteiksme: jāatčukst
Čukstot atbildēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- – Ē, – atčukst skolotājs, – mēs pārtraucām klusumu.
- – To izraka, – mamma atčukst, – ļaudis.
- „Patiesībā, jā,” es godīgi atčukstu.
- – Mareks atčukstēja pretī un ieskrēja virtuvē pēc krūzītes.
- – Skaidrs, ka var, – atčukst Mīke.