atčivināt
atčivināt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | atčivinu | atčivinām | atčivināju | atčivinājām | atčivināšu | atčivināsim |
| 2. pers. | atčivini | atčivināt | atčivināji | atčivinājāt | atčivināsi | atčivināsiet, atčivināsit |
| 3. pers. | atčivina | atčivināja | atčivinās | |||
Pavēles izteiksme: atčivini (vsk. 2. pers.), atčiviniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: atčivinot (tag.), atčivināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: atčivinātu
Vajadzības izteiksme: jāatčivina
1.Čivinot atsaukties (par putniem).
1.1.pārnestā nozīmē, transitīvs Atbildēt (smalkā balsī, ātri, arī daudz runājot).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- - Nu, tad apciemojiet biežāk, - atčivināja jaunkundze.
- Un aiz-čivinām zīmējumu draugiem vai arī atčiviniet mums.
- Putniņš atčivina: « Un vai tevim?»
- Drīzāk par tādu vieglprātību liecinātu situācija, ja izvēles brīdī meitene bez domāšanas atčivinātu Tevi apmierinošu atbildi.