apsūnot
apsūnot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apsūnoju | apsūnojam | apsūnoju | apsūnojām | apsūnošu | apsūnosim |
| 2. pers. | apsūno | apsūnojat | apsūnoji | apsūnojāt | apsūnosi | apsūnosiet, apsūnosit |
| 3. pers. | apsūno | apsūnoja | apsūnos | |||
Pavēles izteiksme: apsūno (vsk. 2. pers.), apsūnojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apsūnojot (tag.), apsūnošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apsūnotu
Vajadzības izteiksme: jāapsūno
1.Apaugt, pārklāties ar sūnu.
1.1.pārnestā nozīmē Kļūt neaktīvam, notrulināties.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tumsa pažobelēs ir apsūnojusi, reti kāds to šeit augšā iztraucē.
- Vecais viņu atzinīgi noskatīja, pašūpoja apsūnojušo galvu un atzina:
- Kur vecā pirtiņa ar apsūnojušo jumtu grimst zaļajos kārklu gubeņos.
- Upītes gultne ir pilna ar lieliem, apsūnojušiem akmeņiem ar bagātīgu sūnu floru.
- Netālu no kapavietas ir apsūnojusi aka, aug ķirsis.