apsust
apsust 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apsūtu | apsūtam | apsutu | apsutām | apsutīšu | apsutīsim |
| 2. pers. | apsūti | apsūtat | apsuti | apsutāt | apsutīsi | apsutīsiet, apsutīsit |
| 3. pers. | apsūt | apsuta | apsutīs | |||
Pavēles izteiksme: apsūti (vsk. 2. pers.), apsūtiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apsūtot (tag.), apsutīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apsustu
Vajadzības izteiksme: jāapsūt
1.Iegūt (parasti nelielus) ādas bojājumus, iekaisumus (pārmērīga siltuma, mitruma u. tml. dēļ).
2.parasti formā: trešā persona Tikt mazliet apsutinātam (par ēdienu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- KAste nav apsuta taa ir no 22 mm finiera salimeta ar silikonu saskruveta ar skruveem un veel saskruveta ar 4 lielam 5 mm 30 cm sruvem cauri visai kastei
- Nopietnākie vīri ir jau pamatīgi apsutuši, un laiku pa laikam kāda sieva atnāk savākt savu noklīdušo avi.
- Vispār tas no visiem tiltiem ir tas smukākais, taču es saulē esmu tā apsutis, ka mani tas īsti nespēj aizraut.
- OK- Laikam galīgi apsutis , pašvaldība jau nau govs kuru var slaukt , man liekas jaunais saimnieks ar galvu nedraudzējās,viņš nau spējīgs konkurēr ne ar Jāzepu ne ar Māju un dārzu.
- Zemi noteikti nevar virsū bērt, jo asni var apsust.