apsusēt
apsusēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apsusu | apsusam | apsusēju | apsusējām | apsusēšu | apsusēsim |
| 2. pers. | apsusi | apsusat | apsusēji | apsusējāt | apsusēsi | apsusēsiet, apsusēsit |
| 3. pers. | apsus | apsusēja | apsusēs | |||
Pavēles izteiksme: apsusi (vsk. 2. pers.), apsusiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apsusot (tag.), apsusēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apsusētu
Vajadzības izteiksme: jāapsus
Mazliet nosusēt (no ārpuses, virspuses), apžūt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kuiļa gaļu varētu ne tikai uzsvilēt oglēs, bet arī sagriezt plānās ņukās, apsusēt zaļu lapkoku dūmos, ar atskrāpētas kuiļa ādas atsējām samezglot muguras saini un ilgu laiku vairs nedomāt par salkumu.
- Ja es pats steidzos, tad es tadus apsus nelaizu!
- Kamēr kartupeļi apsusēs un tik traki netvaikos.
- atceros ka gadus divus vai triis atpakal bija sieviete kas piedavaja samazinat bebru skaitu citu kolektivu medibu platibas,mmd zurnala bija raksts) vinja mediija ari apsus un lapsas arii.
- Tiklīdz augsnes virskārta apsusējusi, vajadzētu nogrābt pa ziemu sapūstās vecās lapas.