apsūtīt
apsūtīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apsūtu | apsūtām | apsūtīju | apsūtījām | apsūtīšu | apsūtīsim |
| 2. pers. | apsūti | apsūtāt | apsūtīji | apsūtījāt | apsūtīsi | apsūtīsiet, apsūtīsit |
| 3. pers. | apsūta | apsūtīja | apsūtīs | |||
Pavēles izteiksme: apsūti (vsk. 2. pers.), apsūtiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apsūtot (tag.), apsūtīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apsūtītu
Vajadzības izteiksme: jāapsūta
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Iesvētāmie gadu no gada sameta pa 8 vai 9 rubļi, un pa dažiem gadiem bija iekrājusies tāda summa, ka mācītājs varēja apsūtīt tagadējo gleznu ar tagadējo altāra rāmi.
- Ar A. runājām, ka šādu vajadzētu arī par skolām apsūtīt - Jums kā karognesējiem.
- Ar Juri runājām, ka šādu vajadzētu arī par skolām apsūtīt - Jums kā karognesējiem.
- Tu jau nu esi tik ilgi taupījis, lai varētu sev nopirkt automobili, un nu taču sev to neapsūti.
- Viņa neņem pretī, Pačeks ķildojas un sūdzas, ka viņas dēļ apsūtījis veselu muciņu; lai viņa visu samaksājot.