apsveikums
apsveikums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | apsveikums | apsveikumi |
Ģen. | apsveikuma | apsveikumu |
Dat. | apsveikumam | apsveikumiem |
Akuz. | apsveikumu | apsveikumus |
Lok. | apsveikumā | apsveikumos |
1.Novēlējums, runa, ar ko kādu apsveic1.
PiemēriRunu un apsveikumu starplaikā uzstājas koris, tad melodiju pārtver pūtēju trio – mežrags, baritons un tuba.
- Runu un apsveikumu starplaikā uzstājas koris, tad melodiju pārtver pūtēju trio – mežrags, baritons un tuba.
- Apzināti neteicu apsveikuma runu.
- – Nododiet Marikai manus apsveikumus.
1.1.Tas (piemēram, kartīte), ar ko apsveic, kurā uzrakstīts sveiciens.
PiemēriApsveikumus tā arī nepaguvu izsūtīt.
- Apsveikumus tā arī nepaguvu izsūtīt.
- Pēc tam vēl trīs gadus nāca firmas apsveikumi trijās valodās, allaž ar kāda apzeltīta sīkuma bildi virsū.
Avoti: LLVV, T
Korpusa piemēri:šeit