apsveicināt
apsveicināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apsveicinu | apsveicinām | apsveicināju | apsveicinājām | apsveicināšu | apsveicināsim |
| 2. pers. | apsveicini | apsveicināt | apsveicināji | apsveicinājāt | apsveicināsi | apsveicināsiet, apsveicināsit |
| 3. pers. | apsveicina | apsveicināja | apsveicinās | |||
Pavēles izteiksme: apsveicini (vsk. 2. pers.), apsveiciniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apsveicinot (tag.), apsveicināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apsveicinātu
Vajadzības izteiksme: jāapsveicina
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Es apsveicinu visus šķēpus un brūzes pie tā Dieva.
- Svešu cilvēku apsveicināšu ar skaļu vau-vau!"
- biškopības biedrības vārdā apsveicināja Šēfera kungs.
- – Hmm, labdien, kungs, ja drīkst tā sacīt, – apsveicinās kungs melnajā uzvalkā.
- Karalis nāca soli pretim, pasniedza roku, uz ko es tad viņu apsveicināju še klātpieliktiem vārdiem.