apsveikt
apsveikt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | apsveicu | apsveicam | apsveicu | apsveicām | apsveikšu | apsveiksim |
2. pers. | apsveic | apsveicat | apsveici | apsveicāt | apsveiksi | apsveiksiet, apsveiksit |
3. pers. | apsveic | apsveica | apsveiks |
Pavēles izteiksme: apsveic (vsk. 2. pers.), apsveiciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apsveicot (tag.), apsveikšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apsveiktu
Vajadzības izteiksme: jāapsveic
1.Izpaust savu prieku, atzinību (pret kādu, piemēram, svētkos, jubilejā); izteikt kādu novēlējumu.
Piemēri- Tad jau vajag jūs apsveikt!
- - Tad jau vajag jūs apsveikt!
- Lietuvas televīzijā mēs abi ar Almu apsveicām valsts iedzīvotājus.
- – Apsveicu ar pirmo grāmatu par literatūru.
- Nācu jūs apsveikt ar atgriešanos!
1.1.Novērtēt atzinīgi (ko), izteikt prieku (par ko).
1.2.Sveicināt.
Avoti: LLVV, T, MLVV
Korpusa piemēri:šeit