apskurbt
apskurbt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apskurbstu | apskurbstam | apskurbu | apskurbām | apskurbšu | apskurbsim |
| 2. pers. | apskurbsti | apskurbstat | apskurbi | apskurbāt | apskurbsi | apskurbsiet, apskurbsit |
| 3. pers. | apskurbst | apskurba | apskurbs | |||
Pavēles izteiksme: apskurbsti (vsk. 2. pers.), apskurbstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apskurbstot (tag.), apskurbšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apskurbtu
Vajadzības izteiksme: jāapskurbst
1.Nokļūt skurbuma stāvoklī, īslaicīgi zaudēt apziņas skaidrību (parasti alkoholisku vielu ietekmē); apreibt.
2.Sajūsmināties, aizmirsties; apreibt.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pilsētās kursēja speciālas automašīnas — furgoni, kuras savāca pārlieku apskurbušos.
- Viņš itin kā apskurba, joprojām juzdams Edīti, iekārodams viņu.
- Jutos galīgi apskurbusi - kā cilvēks lielā nelaimē vai lielā laimē.
- Pēkšņo panākumu apskurbis, Mikaēls izjūt vajadzību kontrolēt arī citu cilvēku dzīves.
- Bet tas ungārietes sirdī ielej tikai apskurbušas ilgas pēc kaisles.