apskurbināt
apskurbināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apskurbinu | apskurbinām | apskurbināju | apskurbinājām | apskurbināšu | apskurbināsim |
| 2. pers. | apskurbini | apskurbināt | apskurbināji | apskurbinājāt | apskurbināsi | apskurbināsiet, apskurbināsit |
| 3. pers. | apskurbina | apskurbināja | apskurbinās | |||
Pavēles izteiksme: apskurbini (vsk. 2. pers.), apskurbiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apskurbinot (tag.), apskurbināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apskurbinātu
Vajadzības izteiksme: jāapskurbina
1.Būt par cēloni, ka apskurbst (1); apreibināt.
2.Būt par cēloni, ka apskurbst (2); apreibināt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Apmēram pusē gadījumu neizdodas noskaidrot, konkrēti kādas vielas apskurbinājušas jauniešus.
- Tā tas notiek tagad, kad varasvīru prātu apskurbina uzkrātie naftas dolāri.
- Mani bij apskurbinājusi saule, jūra un viļņu elpa.
- Taču viņa smaržoja kā jasmīns, un šī smarža ātri vien Dopelu apskurbināja.
- Un, apskurbinādama sevi ar šādām domām, viņa ļoti daudz kam dzīvē ļauj aiziet sev garām.