apskaut
apskaut 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apskauju | apskaujam | apskāvu | apskāvām | apskaušu | apskausim |
| 2. pers. | apskauj | apskaujat | apskāvi | apskāvāt | apskausi | apskausiet, apskausit |
| 3. pers. | apskauj | apskāva | apskaus | |||
Pavēles izteiksme: apskauj (vsk. 2. pers.), apskaujiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apskaujot (tag.), apskaušot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apskautu
Vajadzības izteiksme: jāapskauj
1.Liekot (rokas kādam apkārt), apņemt, aptvert (lai paustu maigumu, sirsnību, mīlestību).
1.1.pārnestā nozīmē Apņemt, pārņemt (par uguni, ūdeni).
1.2.pārnestā nozīmē Apņemt, pārņemt (par gaisu, tumsu, aukstumu u. tml.).
1.3.pārnestā nozīmē Atrasties (kam apkārt vai vairākās pusēs) – par kokiem, mežu, teritoriju.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Apsveicot vecmāmiņu jubilejā, es viņu apskāvu un pacēlu uz augšu.
- Viņa vecāki ir ļoti sirsnīgi - uzreiz mani apskāva un sabučoja.
- Ar laimi tiešā veidā saistīts arī paradums miegā vienam otru apskaut.
- Viņš sociālajos tīklos publiskojis attēlu, kurā redzams apskāvis meitu. „
- Riebīgā sajūta, kad esi spiesta sevi ļaut apskaut - pieklājības dēļ