apsardzība
apsardzība sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | apsardzība | apsardzības |
| Ģen. | apsardzības | apsardzību |
| Dat. | apsardzībai | apsardzībām |
| Akuz. | apsardzību | apsardzības |
| Lok. | apsardzībā | apsardzībās |
Darbība, stāvoklis, kad (kas) tiek apsargāts.
PiemēriLielgabali palika krastā divu matrožu apsardzībā.
- Lielgabali palika krastā divu matrožu apsardzībā.
- Ieslodzītie konvoja apsardzībā veic apmetuma darbus.
- Žvaigždauts murminādams aizčāpoja pie lielmaņu pulciņa, kas dažu kareivju apsardzībā drūzmējās pie tuvējiem ozoliem.
- No puišiem esmu pasargāta tikai viņu pašu apsardzībā.
- Zaglīgi viņi bija staigājuši pa mazdārziņiem, kur aiz augstiem dzeloņstiepļu žogiem suņu un bruņotu vīru apsardzībā mierīgi auga gurķi un tomāti.
Avoti: LLVV, T, MLVV
Piemēri valodas korpusos:šeit