aprept
aprept 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aprepu | aprepam | aprepu | aprepām | aprepšu | aprepsim |
| 2. pers. | aprep | aprepat | aprepi | aprepāt | aprepsi | aprepsiet, aprepsit |
| 3. pers. | aprep | aprepa | apreps | |||
Pavēles izteiksme: aprep (vsk. 2. pers.), aprepiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aprepot (tag.), aprepšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apreptu
Vajadzības izteiksme: jāaprep
1.Aprepēt1.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņa apsēžas uz soliņa galda otrā pusē un, piespiedusi asinīm apkaltušās, aprepušās rokas pie krūtīm, klusu jautā:
- Vecs, aprepis dakters, ko tas?
- Kad pārplēsts koks, tad abas puses sasien, lai nenotecētu sulas, lai varētu vēl dzīvot: kā tad vairs pēc viņas saliks kopā, jo abas sadzīs un apreps ar mizu, ka nevar vairs palikt kopā.
- Sirmgalvis sulīgi nobezdējās, ar aprepušā kreisā īkšķa galu neveikli notrausa no mutes kaktiņa notecējušo skāņi dzelteno siekalu straumīti, izsmērēdams to pa pusi vaiga, un turpināja stāstīt...