aprepēt
aprepēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aprepēju | aprepējam | aprepēju | aprepējām | aprepēšu | aprepēsim |
| 2. pers. | aprepē | aprepējat | aprepēji | aprepējāt | aprepēsi | aprepēsiet, aprepēsit |
| 3. pers. | aprepē | aprepēja | aprepēs | |||
Pavēles izteiksme: aprepē (vsk. 2. pers.), aprepējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aprepējot (tag.), aprepēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aprepētu
Vajadzības izteiksme: jāaprepē
1.Sasprēgājot, saplaisājot kļūt negludam, raupjam, arī kļūt netīram (parasti par rokām, kājām).
1.1.Kļūt negludam, raupjam (dažādu slimību rezultātā) – par augiem.
1.2.Kļūt netīram un negludam (par priekšmetiem).
2.lieto: pareti Dzīstot pārklāties ar kreveli, aizaugt (par brūci, ievainojumu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Liekas, naktī šeit bija vārtījies liels, ar netīrumiem aprepējis kustonis.
- Deividam mugurā bija Izraēlas armijas bruņuveste un asinīm aprepējuši lavandas krāsas baletsvārciņi.
- No tā viņam pat viss vēders aprepēja, un masoniem tikai atlika viņu ātri noindēt.
- Aprepējušai zemes ādai
- Lai gan esmu precēts, lai gan esmu sava klana ellesnirējs, viņa saka, ka „ manas tulznas vēl nav aprepējušas”.