apmīzties
apmīzties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārds; vienkāršrunas stilistiskā nokrāsaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apmīžos | apmīžamies | apmīzos | apmīzāmies | apmīzīšos | apmīzīsimies |
| 2. pers. | apmīzies | apmīžaties | apmīzies | apmīzāties | apmīzīsies | apmīzīsieties, apmīzīsities |
| 3. pers. | apmīžas | apmīzās | apmīzīsies | |||
Pavēles izteiksme: apmīzies (vsk. 2. pers.), apmīzieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apmīžoties (tag.), apmīzīšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apmīztos
Vajadzības izteiksme: jāapmīžas
Avoti: ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vāķēšanas naktī viņš vienīgais neaizmiga, toties uz pašu rīta pusi apmīzās.
- Tas dzērājs jau piedzima, apmīzies no bailēm.
- – Te pēkšņi sapratu, ka tūlīt apmīzīšos.
- Viņi tur mirst un apmīžas aiz kaifa.
- Viņš knapi spēja noturēties neapmīzies.