apmīzt
apmīzt 1. konjugācijas darbības vārds; vienkāršrunas stilistiskā nokrāsaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apmīžu | apmīžam | apmīzu | apmīzām | apmīzīšu | apmīzīsim |
| 2. pers. | apmīz | apmīžat | apmīzi | apmīzāt | apmīzīsi | apmīzīsiet, apmīzīsit |
| 3. pers. | apmīž | apmīza | apmīzīs | |||
Pavēles izteiksme: apmīz (vsk. 2. pers.), apmīziet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apmīžot (tag.), apmīzīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apmīztu
Vajadzības izteiksme: jāapmīž
1.Apčurāt.
2.Arī par skudru kodīgā šķidruma izdalīšanu.
Avoti: ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- 2. Zudis jelkāds apģērba azarts, tālab gandrīz visas uzvilktās drēbes kādubrīd apmīzis suns.
- Uzlēcu uz trubām un sāku riņķot no aizslēgtajiem vārtiem līdz apmīztajiem mūriem un atpakaļ, līdz balss beidzot sāka runāt skaidru valodu.
- Kamera tuvplānā rāda kaķa apdirsto gultasveļu, apmīztos tualetes griestus, tavu asiņaino bikšu priekšu un klizmu, kas izbāzusies no somas.
- Tieši pāri ielai, pretī biedīgi slavenajai Knaipei un mums, uz stūra atradās izdemolēts grāmatveikals, un viens mazs maisbiksis šobrīd pašaizliedzīgi apmīza iztukšotu kases aparātu.
- No mana skatpunkta nevar saskatīt, ka sanitārs, visticamāk, ir neapmierināts, apakšžoklis ir saspringts par šīm ērmībām — ka viņam jāved laukā Jurčiks, kurš ir suns un krīzes brīžos apmīž gultas kāju.