aplīmēt
aplīmēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aplīmēju | aplīmējam | aplīmēju | aplīmējām | aplīmēšu | aplīmēsim |
| 2. pers. | aplīmē | aplīmējat | aplīmēji | aplīmējāt | aplīmēsi | aplīmēsiet, aplīmēsit |
| 3. pers. | aplīmē | aplīmēja | aplīmēs | |||
Pavēles izteiksme: aplīmē (vsk. 2. pers.), aplīmējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aplīmējot (tag.), aplīmēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aplīmētu
Vajadzības izteiksme: jāaplīmē
Līmējot (ko) virsū, apklāt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pēc tam visa šī kompozīcija esot satīta un aplīmēta ar skoču.
- Kad konuss aplīmēts, ņem kādu kociņu un to ielīmē konusā.
- Solvita iesaka aplīmēt ar čiekuriem, kociņiem vai pat kaltētiem ziediem.
- Tās atliek aplīmēt ar sietu, apmest un sagatavot krāsošanai.
- To var fotografēt, apgleznot, aplīmēt un izmantot efektīgu performanču radīšanai.