aplipt
aplipt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aplīpu | aplīpam | aplipu | aplipām | aplipšu | aplipsim |
| 2. pers. | aplīp | aplīpat | aplipi | aplipāt | aplipsi | aplipsiet, aplipsit |
| 3. pers. | aplīp | aplipa | aplips | |||
Pavēles izteiksme: aplīp (vsk. 2. pers.), aplīpiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aplīpot (tag.), aplipšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apliptu
Vajadzības izteiksme: jāaplīp
1.Apklāties (visapkārt vai vairākās vietās ar ko tādu, kas pielīp).
1.1.Atrasties (kam) cieši klāt, arī pārklāt (parasti par daudziem kukaiņiem).
2.sarunvaloda Inficēties (parasti par vairākiem).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Meitene ar napalmu aplipušo apģērbu bija norāvusi no savas miesas. "
- Viņu mīlestība un kopdzīve 48 gadu garumā nav ar putekļiem aplipusi.
- Mans pimpis bija aplipis ar prusakiem kā sapuvis banāns ar mušiņām.
- Viņas sandales bija miklas no rudenīgajām peļķēm un aplipušas sarkanām lapām.
- - viņa uzsauca, kad jūraszālēm aplipušais enkurs parādījās virs ūdens.