aplīt
aplīt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aplīstu | aplīstam | apliju | aplijām | aplīšu | aplīsim |
| 2. pers. | aplīsti | aplīstat | apliji | aplijāt | aplīsi | aplīsiet, aplīsit |
| 3. pers. | aplīst | aplija | aplīs | |||
Pavēles izteiksme: aplīsti (vsk. 2. pers.), aplīstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aplīstot (tag.), aplīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aplītu
Vajadzības izteiksme: jāaplīst
1.Lietū, rasā kļūt slapjam.
1.1.Tikt apklātam, notraipītam (no virspuses), līstot kādam šķidrumam.
2.apvidvārds Izlīstot nokļūt zem kā.
Avoti: LLVV, ViV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vienā no smalkgraudaina granīta veidiem — aplītā bieži sastopami mazi turmalīna kristāliņi.
- Tumsā, kur kapsētas vienā pusē auga aplijušie koki, Džuljeta ieraudzīja ēnu, un viņas sirds salecās.
- Viņš mūs ved pie maizes druskām apbiruša, ar mazliet aplijušu galdautu klāta galda un pasūtina ēdamo un dzeramo.
- Lietus aplīts es nonācu kojās...
- Jāatrod draudziņš, kuram uz kartītes ir tikpat daudz aplīšu.