apkūpt
apkūpt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: lokāmais darāmās kārtas pagātnes divdabis (-is, -usi, -ies, -usies)Locīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apkūpu | apkūpam | apkūpu | apkūpām | apkūpšu | apkūpsim |
| 2. pers. | apkūpi | apkūpat | apkūpi | apkūpāt | apkūpsi | apkūpsiet, apkūpsit |
| 3. pers. | apkūp | apkūpa | apkūps | |||
Pavēles izteiksme: apkūpi (vsk. 2. pers.), apkūpiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apkūpot (tag.), apkūpšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apkūptu
Vajadzības izteiksme: jāapkūp
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Še apkūpušos pergamentos
- Kad nakts jau krietni ieskrējusies, kad ugunskurs kļuvis zemāks, ir laiks, kad var lēkt tam pāri, tā attīroties no pagājušā gada negācijām, apkūpot ar īpašajiem saulgriežu uguns dūmiem, nodrošinot sev auglību un pārticību.