apkūpēt
apkūpēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apkūpu | apkūpam | apkūpēju | apkūpējām | apkūpēšu | apkūpēsim |
| 2. pers. | apkūpi | apkūpat | apkūpēji | apkūpējāt | apkūpēsi | apkūpēsiet, apkūpēsit |
| 3. pers. | apkūp | apkūpēja | apkūpēs | |||
Pavēles izteiksme: apkūpi (vsk. 2. pers.), apkūpiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apkūpot (tag.), apkūpēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apkūpētu
Vajadzības izteiksme: jāapkūp
1.Kūpot, degot (kam), pārklāties (ar kvēpiem, sodrējiem); apkvēpt; nokvēpt.
1.1.Pārklāt, apņemt (par dūmiem, smaržu u. tml.).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Neatvērās logs, neatsprāga durvis, neiečīkstējās grieztuve, apkūpējušais dūmenis neizdvesa siltu nopūtu.
- Un tagad es braucu no tām prom, pie netīra, apkūpējuša vagona loga sēdēdama.
- Gandrīz visas mājas ceļa malā ir jaunas, pēc kara celtas, kaut reizēm liekas – tās mūrētas no veciem, no Varšavas drupām izraktiem, kara dūmos apkūpējušiem ķieģeļiem.
- Latvju dainom , Andreja Krūmiņa apkūp tajim materialim , kai ari vacūs ļaužu atmiņu dzīdojumim
- Bet , kod m sa Paskala mani apkūp , es jyutu , ka Dīvs mani mīļoj