apkurlt
apkurlt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; lieto: retiLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apkurlstu | apkurlstam | apkurlu | apkurlām | apkurlšu | apkurlsim |
| 2. pers. | apkurlsti | apkurlstat | apkurli | apkurlāt | apkurlsi | apkurlsiet, apkurlsit |
| 3. pers. | apkurlst | apkurla | apkurls | |||
Pavēles izteiksme: apkurlsti (vsk. 2. pers.), apkurlstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apkurlstot (tag.), apkurlšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apkurltu
Vajadzības izteiksme: jāapkurlst
Kļūt gandrīz nedzirdīgam (parasti uz neilgu laiku).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Jasperam likās, ka viņš jau ir apkurlis no lineāla plīkšķiem.
- Laikam citi ir apkurluši, jo skaņa ir sasniegusi kulmināciju, vairāk vairs neizturēs ne instrumenti, ne rīkles, vairāk vairs nepanesīs ne ausis, ne baznīcas mūri.
- personaals laikam apkurlis;))))