apkurtēt
apkurtēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona; lieto: retiLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apkurtēju | apkurtējam | apkurtēju | apkurtējām | apkurtēšu | apkurtēsim |
| 2. pers. | apkurtē | apkurtējat | apkurtēji | apkurtējāt | apkurtēsi | apkurtēsiet, apkurtēsit |
| 3. pers. | apkurtē | apkurtēja | apkurtēs | |||
Pavēles izteiksme: apkurtē (vsk. 2. pers.), apkurtējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apkurtējot (tag.), apkurtēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apkurtētu
Vajadzības izteiksme: jāapkurtē
1.Mazliet izkurtēt (visapkārt vai vietumis).
2.apvidvārds Pārkoksnēties, kļūt porainam viscaur vai viegli (no virspuses).
Avoti: LLVV, EH